Slīdošās kāpnes. Agnese Zarāne

Man šī grāmata patika tāpēc, ka autore ir no Latvijas un arī galvenā varone Signe no Latgales pārceļas dzīvot uz Rīgu. Līdz ar to Signe jaunajā skolā jāspēj atšķirt, kas ir īsts draugs un kas nē, kuram var uzticēties. Es apbrīnoju, ka Signe jau pēc pirmās vakara ballītes tomēr nepievienojās galīgi ballētāju kompānijai ar Sintiju priekšgalā. Viņa saprata, ka cītīgāk mācoties, atliek mazāk laika ballītēm. Signe labi mācās un viņai interesē vēsture, neskatoties uz to, ka viņa mācījusies laukos, viņai ir labas zināšanas vēsturē. Sākumā Signe draudzējās ar Ralfu, kas viņu vilka uz kafejnīcu vai smēķētavu, bet vēlāk viņa draudzējās ar Ervīnu, kurš arī labi mācās un palīdz Signei gatavoties matemātikas eksāmenam.
Man patika, ka Signei ir skaista un jauna mamma Elīze, ka pat klasesbiedri sākumā nedomāja, ka tā ir viņas mamma, bet nosauca par sportisku beibi. Žēl tikai, ka mamma sabojāja Signes attiecības ar Ervīnu, jo viņai likās, ka jauniešu attiecībām nav nākotnes. Labi, ka Signe beigās saprata, ka Ervīns ir vienīgais cilvēks, pie kura viņa var doties.
Es to ieteiktu lasīt pusaudžiem, jo valoda ir viegli saprotama, daudz ir žargonvārdu, piemēram, WTF, bet man mazliet traucēja izteicieni krievu valodā, kaut arī tie visi lapaspuses apakšā tika paskaidroti. Ik pa laikam ir arī kāds latgaļu vārdiņš, kas man šķiet interesanti. Un vēl: katrai problēmai var paskatīties no dažādām pusēm. Signes tēvs ar māti bija šķīries, bet tikai tad, kad Signe apciemoja tēvu, viņa uzzināja tēva stāstu.
Uz grāmatas vāka ir eskalators, bet mākslinieks varētu viņu attēlot mazliet aicinājošāku, kā kāpnes kas tiešām iet uz augšu un Signes dzīve kļūst labāka.