Labo blēņu vasara. Dzintars Tilaks

300x0_laboblenuvasara.jpg

Iepriekšējos gadus, lasot Dz. Tilaka grāmatas, man ar māsu viņas ir kļuvušas ļoti mīļas. Domājām, vai tiešām šogad “Čomiņa” autoram nav jaunas grāmatas? Un sagaidījām Lasīšanas stafetes pēdējā nedēļā. Labi, ka mamma piekrita braukt uz Rīgu pirkt grāmatu, citādi nepaspētu.

Grāmatas darbība notiek skolas vasaras brīvlaikā, kad Aivja tētis un mamma nolēma viņu aizsūtīt uz laukiem pie omītes. Laukos Aivis sastop savu draugu Renāru, kurš ir vienu gadu vecāks un iepazīstas ar Edīti. Aivim ir trīspadsmit gadi, bet mamma domā, ka viņš ir par mazu, lai viens brauktu uz laukiem. Tētis apsolīja nedēļas nogalē aizbraukt pie Aivja uz laukiem un telti ar copi uz vietas, ar laivu. Taču vakarā tētis paziņoja, ka nomiris viņa kolēģis. Aivis: “Tagad skaidrs, kāpēc tos, kuri nomirst, sauc par nelaiķiem. Tie vienmēr nomirst nelaikā”. Kad Aivis satika omīti viņa ir forša, jo prot pajokot par to, ka mēsli no kūts jāved un jauna aka jārok. Omīte nekad neko Aivim nepārmet. Bet omīte gluži kā mana vecmamma – katru vakaru skatās panorāmu un tad viņu nedrīkst traucēt. Pirmo, ko Aivis sastop laukos ir melns suns Pirāts, kuru vēlāk Aivis ar draugiem izglābj, kad viņu sabrauca traktors.  Kad Aivis ar riteni mūk no rejoša suņa, viņš atceras mammas vārdus: “Ne viss ir tā, kā pirmajā brīdī izskatās, mēs paši savā galvā izdomājam bailes”. Aivis domā, ka varētu blēņoties, bet viņš nemaz nezina, kas tad īsti ir blēņošanās. Un tā viņš nemaz neblēņojas, bet sanāk gan blēņas, gan labie darbi. Man patika, ka nedarbs ir darbs, kas jau pašā sākumā ir šķībi iecerēts.

Aivis kopā ar draugiem ir iecerējuši tikai labos darbus: izgatavot no niedrēm briesmoni Ruksi, kas pievilinātu tūristus, notvert kasētas metāla zagļus un sarīkot apkārtnes sakopšanas talku. Piedzīvojumi gan sanāk gandrīz katru dienu, jo kādudien brāļi  Spalvaiņi nozog Aivim naudu, tad sēņojot mežacūka skrien virsū, tad Aivis iekrīt piena dzesēšanas akā un vēl citi piedzīvojumi par kuriem uzzināsiet, ja paši izlasīsiet šo aizraujošo grāmatu.

Man ļoti patika šī grāmata, tāpēc mēs kopā ar māsu, brāli un mammu uztaisījām mazu video par to, kā mums gāja ar dažiem piedzīvojumiem. Mežacūku ar sivēniem gan mēs atradām tikai apmeklējot Līgatnes dabas takas.

Advertisements
Publicēts iekš Bez tēmas | Komentēt

Nārnijas hronikas, 1. Burvja māsasdēls. KLAIVS STEIPLZS LŪISS

300x0_narnijaburvjamasasdels.jpg

Grāmatas galvenie varoņi ir Pollija un Digorijs, kuri satiekas vasaras brīvlaikā. Drigorijam ir slima māte un viņš kopā ar mammu dzīvo pie savas krustmātes. Onkulis Endrjū gan ir dīvains un neviens nezina, ko viņš dara savā kabinetā. Pavisam nejauši pa slepeno tuneli Pollija un Drigorijs nokļūst tēvoča Endrjū kabinetā. Tēvocis ir nežēlīgs, jo viņš savam eksperimentam izmantoja abus bērnus. Viņam bija gredzeni, kurus uzvelkot tā valkātājs nokļuva citā pasaulē. lai piespiestu abus bērnus piedalīties, viņš ar viltu liek gredzenu uzvilkt Pollijai un tad Drigorijs dodas draudzeni meklēt. Viņi nonāk Starppasauļu mežā no kurienes tālāk nonāk senajā valstībā Čārnā, kur Drigorijs lauž burvestības spēku un pamodina Čārnas valdnieci. Tā ir īsta ragana un plēš bērnus aiz matiem. Tā viņa nonāca līdzi abiem bērniem Londonā. Tēvocis Endrjū bija priecīgs, ka viņa burvestības atbūrušas īstu raganu, bet ragana gribēja valdīt pār mūsdienu pasauli. Man vislabāk patika, kad Pollija un Digorijs vēlreiz devās uz citu pasauli un šoreiz nonāca nākotnes pasaulē un redzēja, kā lauva rada jaunu pasauli. Jaunajā pasaulē Digorijs ieguva burvju ābolu, kas palīdzēja izveseļoties viņa mammai.

Man šī grāmata ļoti patika, jo tajā bija daudz interesanti piedzīvojumi. Vislabāk man patika Jaunās pasaules radīšana, ko paveica lauvu Aslans un tas, ka Digorijs ar burvju augli izdziedināja savu māmiņu.

narnijas_hronika_annai

Publicēts iekš Bez tēmas | Komentēt

Prinča līgava “Kronis”. Kīra Kesa

300x0_princaligavakronis

Grāmatas galvenā varone ir princese Īdlina, pilnā vārdā ir Īdlina Helena Margarete Šrīva , kas nozīmē ”Princese spožā pērle”

It kā nepietiktu ar 35 Atlases puišiem, pilī negaidot ierodas Meirīds Illeja, kuru Īdlina atcerās kā pusaudzi.Viņa tēvs Ogests Illeja un Īdlinas tēvs bija kopīgi strādājuši, lai likvidētu kastu sistēmu. Karalis sadusmojās, kad Ogests viņam pateica, lai tas ”izvelk savu izlutināto pēcpusi ārā no pils un iziet ielās”. Tad nu Meirida vecāki kopā ar dēlu aizgāja no pils.

Īdina ir ļoti godīga, jo viņa atsakās skūpstīties ar Kaīlu tā it kā tas neko nenozīmētu, jo viņš viņai ir svarīgs. Kad ieradās vecmāmiņa Singere, Īdlina nopriecājas, jo vecmāmiņa spēj iedvest bailes. Atlases laikā puišus iespējams sastapt pat pidžamā kā tas notika ar somiski runājošo Henrī un, par cik viņš slikti runāja angliski, viņam līdzi bija arī tulks Eriks. Eriks sākumā Īdlinai bija šķitis kā pelēka ēna, bet tikai ar laiku viņa atklāja, ka viņš ir gudrs, uzmanīgs un jautrs. Izrādās, ka viņš ir ļoti interesants sarunu biedrs un princese viņam var uzticēt daudz ko tādu, ko neuzticētu dižciltīgajiem Atlases puišiem. Taču, kaut kas starp Eriku un princesi Īdlinu notiek, jo pēc nejaušās nakts satikšanās princese sākusi mācīties somu valodu un, kad Eriks mācot izrunāt skaņas, pieliek roku viņas vaigam, viņa acīs ir kaut kas tāds, kas liek aizmirst par visiem puišiem telpā.  Erikam tiek pašūts tāds pats uzvalks kā Elites puišiem, jo viņš piedalīsies kronēšanas procesijā, kuru fotografēs. Un tad Īdlina jau ir pavisam tuvu tam, ko liek viņas sirds, kad skūpstu iztraucē drēbnieks. Un tā, savā svarīgākajā, kronēšanas dienā, Īdlina spēj domāt tikai par to, kāda būtu sajūta, skūpstoties ar Eriku. Pēc svinīgās ceremonijas viņi slepus satiekas un Eriks atklāj savu pilno vārdu Eiko Peteri Koskinens. Viņš ir princeses Īdlinas lielā mīlestība un viņa publiski viņu bildina.

Fantastiska grāmata par to, ko drīkst, ko nē un, ka tomēr jāuzticas sirdij. Man patīk Atlase, arī realitātes šovi “Vecpuisis” un “Vecmeita”, kas redzams televīzijā ir līdzīga veida atlase.

kronisa.jpg

Publicēts iekš Bez tēmas | Komentēt

Laika spēles. Valdis Rūmnieks

300x0_laikaspeles.jpg

Grāmata stāsta par divpadsmit gadus vecā Andra, viņa dvīņumāsas Gitas un gadu jaunākā Eida piedzīvojumiem vasarā Murjāņos, kur  dzīvoja viņu vectēvs ar vecomammu.

Pirmajā daļā “Noslēpumainā atteka”, kārtodams mirušā  vectēva mājas bēniņus, Andis atrod tīklu un atceras, kā vectēvs stāstījis par zvejošanu ar tīklu. Tēvs gan iebilst, ka ar tīklu nedrīkst zvejot, bet Andris kopā ar draugu Eidi dodas gan zvejot uz Gauju. Taču tur notika dīvainas lietas. Andris gribēja noskaidrot, kas ar viņiem abiem vakar bija noticis: saules dūriens vai sirds vājums tas nevarētu būt un saplēsts tīkls. Man patīk, ka Andis ir neatlaidīgs, ja kaut kas neizdodas, tad ķēpājas tik ilgi, kamēr sanāk, nekādas atkāpšanās. Tā viņi abi ar Eidi otrā dienā atkal devās ar tīklu zvejot, bet tīkls tika ierauts ūdenī kā atvarā, upes dibenu nevar sataustīt. Mistiskas lietas notiek arī ar gleznotāju Skaistlauku un viņa suni Roli. Lai varētu izskaidrot šos notikumus, Andra un Gitas tēvs no Rīgas ataicina biofiziķi Kārli Briedi, kurš kopā ar savu komandu cenšas noslēpumu atklāt. Kopīgiem spēkiem ar interesantiem piedzīvojumiem noslēpums tika atklāts.

Otrs stāsts “Saules acs” ir Andra, Gitas un Eida piedzīvojumi, meklējot, kurš nozadzis no dabas muzeja vēsturisko akmens disku. Šoreiz meklēšanā iesaistās arī Andra un Gitas vecāki, jo viņi savā bērnībā bija atklājuši vēsturiski svarīgu Klinšupītes alu Murjāņos. To viņi bija atklājuši kopā ar Samta Ūsu, kurš kādu dienu uzrodas viņu mājās un pastāsta, ka 1995.gadā viņš ir aizceļojis uz citas planētas. Un to, ka Klinšupītes bagātības ir bijušas gan seno letgaļu, gan akajiešu. Trūkst dažu priekšmetu akajiešu bagātībās, viens no tiem ir disks, kurš ir pazudis. Samta Ūsa atstāj plāksnīti, kursa signalizē par diska atrašanās vietu. Akmens diska meklēšanā iesaistās arī policija, visu vada Ivars Priedkalns. Daudzu piedzīvojumu rezultātā disku atrod un Samta Ūsa parāda trīs galvenās diska funkcijas, kāpēc disks tika nozagts, jo trešā bija ļoti bīstama. Neteikšu kāda, lai jūs izlasītu paši. Ļoti interesanta un aizraujoša grāmata. Tagad es gribu ekskursijā uz Murjāņiem, lai redzētu, kur risinājās notikumi, esmu tikai braukusi garām.

laika_speles.annai.jpg

 

Publicēts iekš Bez tēmas | Komentēt

Aivars Kļavis. Melnais akmens

300x0_melnais_akmens_vaaks.jpg

Grāmata sākas ļoti interesanti – Dāvis kopā ar draugu Nauri vasaras brīvlaikos dzīvo  laukos un no vietējiem izdzirdējuši, ka šeit nokritis meteorīts. Zēni no Naura krusttēva pat bija aizņēmušies metāla detektoru un tas norādīja, ka vienā vietā zem zemes kaut kas ir. Dāvja vectēva brālis bija astrofiziķis un strādāja Irbenē, kur atrodas viens no lielākajiem radioteleskopiem pasaulē. Viņš uzskata, ka nekas nav neiespējami – varētu būt, ka tai vietā , kas saucas “Uguns krauja”, ir nokritis kāds kosmisks objekts. Kādu dienu Nauris neatnāca un Dāvis rokot bedri uzdūrās kādam pilnīgi melnam akmenim ar tādām kā sudrabotām dzīsliņām, kas saulē vēsi vizēja. Uz akmens bija zīmējumi – cilvēciņu figūras, darbarīki, dzīvnieki. kamēr Dāvis pūlējās akmeni attīrīt no smiltiņām, viņš nokļuva sen senā Latvijas vēsturē.

Tālākie notikumi risinās pirms 3800 gadiem, kad Latvijā ierodas klejotāji, grāmatā tie nosaukti par sarmatiem. Vietējie iedzīvotāji tiek saukti par aistiem. Aisti iekopa laukus un tīrumus un nodarbojās ar lauksaimniecību, bet sarmati tikai karoja, nesdami sev līdzi nāvi. Aiz viņiem auglīgie lauki tika izputināti un zeme palika kā pelēka izkaltusi stepe. Galvenie varoņi ir zēns Vardots un meitene Lēne. Interesanti, ka Vardots bija vārds arī zēna tēvam un vectēvam. Pēc klejotāju iebrukuma, Vardots zaudē savus radiniekus, bet viņš negaisa laikā sastop tauba ļaudis no neuru dzimtas Erlu, Ūbu  un Rudo Lapsu. Vardotam neliek mieru viens jautājums: “Kāpēc klejotājiem ir savs vadonis, bet aistiem tāda nav?” Arī par savu ģimeni katrs nav noteicējs, jo Lēne ar kuninga (valdnieka) lēmumu tiek atdota Taubam. Vārdots negrib samierināties ar esošo kārtību, viņš izveido jaunu cilti, kurā ir arī Lēne, Vilka Zobs, Virgo un citi. Viņš kļūst par šīs cilts virsaiti un grib atriebties par savu ģimeni. Arī šie varoņi ir pusaudži, tāpat kā Dāvis ar saviem klasesbiedriem.

Ik pa laikam grāmatā aprakstīti notikumi mūsdienās, kad Dāvis cenšas noskaidrot Melnā akmens noslēpumu. Viņš zvana klasesbiedrenei Patrīcijai, bet tā dod padomu zvanīt viņas vecmāmiņai, kura ir vēstures  profesore, četru grāmatu autore. Viņš gaida palīgā arī arheologus.

Tā kā es vēl nemācos Latvijas vēsturi, tad domāju, ka pārlasīšu šo grāmatu tad, kad sākšu mācīties vēsturi, jo tad man būs vieglāk sasaistīt kopā vēsturiskos notikumus ar grāmatā aprakstīto. Šī ir interesanta vēsturiska grāmata, kaut arī ļoti nežēlīga.

melnaisakmens

 

Publicēts iekš Bez tēmas | Komentēt

Padingtons – 2 , Filmas stāsts

300x0_padingtons2

Grāmatas galvenais varonis ir lācēns Padingtons. Pirmajā grāmatā bija aprakstīts, kā viņš tika pie sava vārda un kā viņš nokļuva Braunu ģimenē. Padingtons ir laipns, izpalīdzīgs un pieklājīgs lācēns, kas visiem vēl labu, viņš nezin, kas ir slikts un, ka cilvēki var būt ļauni. Viņš ļoti mīl savu ģimeni, kas sākumā bija tante Lūsija un tēvocis Pastuzo, bet tagad ir Braunu ģimene Londonā.  Padingtons grib iepriecināt tanti Lūsiju dzimšanas dienā un uzdāvināt viņai skaistu grāmatu par Londonu, bet grāmata ir dārga un Padingtons mēģina strādāt, lai nopelnītu naudu. Viņš strādāja frizētavā, kur viņam nekas nesanāca, bet daudz labāk viņam padevās logu mazgāšana.

“Kozlovas atrakciju parkā” viņš sastapa aktieri Fēniksu Bjūkenenu, kuram Padingtons neko ļaunu nedomādams izstāsta par pārsteigumu grāmatu par Londonu. Fēlikss pārģērbies pēc tam nozaga vērtīgo grāmatu par Londonu. Padingtons katru dienu gāja paskatīties uz grāmatu logā un pamanīja zagli, bet policija uzskatīja Padingtonu par vainīgo un ielika cietumā. Vienīgais, kas par to priecājās bija Karija kungs, jo viņam lācēns nepatika jau no paša sākuma. Tiesā Padingtonam nepaveicās, jo tiesnesis bija tas pats kungs, kuru lācēns frizēja un iesmērēja matu marmelādi. Arī Fēnikss Bjūkenens bija liecinieks, ka redzēja Padingtonu tajā naktī, kad tika nozagta grāmata. Padingtonu ieliek cietumā uz desmit gadiem, bet Bjūkinens meklē bagātības, kas saistītas ar nozagto grāmatu. Sākumā Padingtons iegūst ienaidniekus, jo veļas mašīnā nepamanīja sarkano zeķīti, kas nokrāsoja visas cietumnieku formas un cietumnieki rozā formās bija īpaši nikni. Vēlāk viņš sadraudzējās ar šefpavāru Kasteti un pēc tam ar daudziem cietumniekiem, jo negaršīgās putras vietā vārīja savu apelsīnu marmelādi. Kamēr Padingtons ir cietumā, Braunu ģimene domā, kā atrast īsto zagli un atbrīvot Padingtonu. Cietumnieki tai laikā cenšas pārliecināt Padingtonu, ka Braunu ģimene viņu aizmirsusi un viņš piekrita bēgt kopā ar viņiem. Un tad sākās īstā zagļa vajāšana, ko iesaku izlasīt pašiem, citādi nebūs interesanti. Taču vislielāko pārsteigumu Padingtonam sagādāja viņa draugi un Braunu ģimene, kas atgādāja Lūsijas tanti uz Londonu, lai pati to apskata.

Ļoti mīļa un sirsnīga grāmata, ko iesaku izlasīt bērniem un vecākiem. Un iesaku visiem kopā aiziet arī uz filmu, mums visiem ļoti patika.

Publicēts iekš Bez tēmas | Komentēt

Krokodilu kapenes. Mišela Peivere

300x0_krokodilukapenes

Šī ir ceturtā sērijas “Dievi un karotāji” grāmata. Man patika, ka grāmatas sākumā ir Ēģiptes karte, kas ļāva izsekot līdzi Telamona, Hīlasa un Pirras piedzīvojumiem.

Galvenie varoņi: Hīlass – akejiešu zēns ar dzeltenbrūniem matiem, ārpusnieks, Pirra – keftiešu meitene ar pusmēness rētu uz vaiga,  jauna lauvene Postaža un piekūns Atbalss.

Hīlass un Pirra turpina meklēt Koronosa dunci, bet dunci meklē arī Hīlasa kādreizējais draugs Telamons. Telamons grib atrast ne tikai dunci, bet arī Hīlasu. Viņa draudzība ir pāraugusi naidā. Sarunā ar hati-aa jauno sievu Meritamenu, Telamons saprot, ka duncis ir paslēpts kapā, bet to, kur atrodas Jīlass un Pirra viņš neuzzina.

 

Ēģiptē iet Vārnu gūstā iet bojā uzticamais Pirras vergs Jūzerrefs, bet Hīlass un Pirra sastop viņa brāli Nebetku un viņa draugu Renzi. Es uzzināju, ka Ēģiptē bronzas laikmetā mirušos iebalzamēja, veidoja mūmijas: ādu iezieda ar speciālām ziedēm, uzlika skaistu parūku no īstiem matiem. Zārku izgatavoja no vīģes koka. Mirušos apglabāja ar īpašiem rituāliem: bija apraudātājas, tika dziedātas lūgšanas, kapā līdzi dod ēdienus. Tad Hīlass un Pirra uzzina, ka duncis ir Jūzerrefa kapā. Kas notika tālāk uzzināsiet, izlasot grāmatu paši.

Es grāmatu aizrautīgi izlasīju līdz pēdējai lapaspusei, jo man patīk lasīt par vēsturi, kaut gan skolā vēsturi es mācīšos tikai nākošgad. Man ļoti arī patika jautājumi un atbildes Mišelai Peiverei. Es uzzināju daudzus faktus par piekūnu (Atbalss ir piekūns) aso redzi un to, ka piekūni labāk uztver zemās frekvences skaņas. Arī to, ka piekūniem ir diezgan laba oža un garša.

Es uzzināju arī to, ka senie ēģiptieši krāsoja acis, matus un nagus. Es smējos, lasīdama, ko senie ēģiptieši ieteica cīņai pret plikpaurību: iesmērēt galvā maisījumu no lauvas, nīlzirga, kaķa, čūskas, ibisa un krokodila taukiem.

krokodilukapenesAnnai

Publicēts iekš Bez tēmas | Komentēt